fbpx

INGŪNA J. par savu pieredzi Norvēģijā

mana-darba-ma-n-teKas pamudināja domāt par darba iespējām ārzemēs?

Biju piekususi strādāt vienlaicīgi 2 vai 3 darba vietās ar 1 vai 2 brīvdienām mēnesī. Nepārtraukti skraidīju no viena darba uz otru, bieži sanāca sarunāt ar kolēģiem, lai piesedz, jo nevarēju laikā paspēt pēc maiņām. Zināju, ka tas nepatīk  darba devējam- man bija ļoti labi darba kolēģi, priekšniecība. Reizēm nebija, kur atstāt mazo bērnu. Sapratu, ka nav laika ģimenei, bet palikt strādāt tikai vienā darba vietā nozīmētu atteikties no ļoti daudz kā – finansiāli. Visdrīzāk tikai spētu samaksāt kaut kādus rēķinus, pat ne visus. Man nepatika sajūta, ka meitai nepārtraukti jāatsaka nopirkt kādu piemēram – lelli, jo prioritāte bija apmaksāt pulciņus, sporta nodarbības. Reizēm pastāvēja jautājums vai arī to varam atļauties. Bija nepieciešams iegādāties jaunu automašīnu, kas nebija ekstra, bet patiešām nepieciešamība. Pēc tam, kad saņēmu uzaicinājumu uz pārrunām nejauši uzzināju, ka kāda no paziņām arī ir aizbraukusi uz Norvēģiju strādāt. Uzrakstīju vēstulīti- apjautāties, kā viņa nokļuva Norvēģijā. Saņēmu atbildi, ka arī viņa ir meklējusi darbu caur SLS. Ka tā ir labākā iespēja, kā kaut ko mainīt.

Kā uzzinājāt par iespējām, ko piedāvā mūsu uzņēmums?

Nejauši ieraudzīju informāciju Facebook, nolēmu pamēģināt.

Kādi bija galvenie jautājumi pirms pieņēmāt lēmumu doties strādāt uz Norvēģiju?

Es nevarētu staigāt pa Norvēģiju un meklēt sev darbu pati.  Mani ļoti apmierināja tas, ka es tieku nodrošināta ar darbu un dzīvesvietu. Pilnībā tiek sakārtota visa dokumentācija. Tiek segti ceļa izdevumi uz Norvēģiju un atpakaļ mājās. Tas vairāk atgādina komandējumu. Es vienkārši eju uz darbu un nāku mājās.

Vai SLS sniedza atbildes uz visiem šiem jautājumiem?

Jā, pilnībā.

Kādiem posmiem bija jāiziet cauri pirms braukšanas strādāt uz  Norvēģiju?

Jāaiziet uz interviju , ja tevi ieinteresē piedāvājums, nekas jauns pašai nav jāizdomā, jo SLS ir parūpējušies, lai maksimāli atvieglotu šo procesu.

Dokumentu kārtošana -Veselības inspekcijā. Autorizācijas saņemšanai.

Dokumentu tulkošana, notariāls apstiprinājums. Lielisks risinājums ir SLS piedāvātā tulka pakalpojumi. Labākais variants, kaut arī Rīgā.

Norvēģu valodas kursi 4 mēneši, katru dienu – es pēc savas pieredzes varu teikt, ka ir svarīgi- nodarboties tikai ar to, ka lielāko daļu laika veltīt norvēģu valodas mācībām. Mani ļoti atbalstīja vīrs. Ir svarīgi justies drošai par to, ka mājās viss ir kārtībā. Aizgāju no darba, iestājos bezdarbniekos. Kursu laikā saņēmu bezdarbnieku pabalstu.

Kādi bija pirmie soļi Norvēģijā?

Aizraujoši, mazliet stress, kad izkāp no lidmašīnas un saproti, ka sākas īstā dzīve un tas viss nav pa jokam.

Turpmāk sekoju tikai līderei: kur viņa, tur es. Tagad, kad pagājis kāds laiciņš, atceros, cik tas droši vien citiem kolēģiem  bija smieklīgi. Bet tādi mēs te visi esam sākumā. Tad mani aizveda uz manu jauno dzīves vietu. Iegāju mājā, tur priekšā kolēģe. Ārprāts, viņa runā tik ātri. Kaut kā mēģinu ieklausīties tajā, ko viņa saka. Kaut ko jau saprotu un kaut ko jau arī atbildu. Hanna tā sauc manu jauno kaimiņieni, izrādījās ir dāniete, un, kā viņa saka, runā dāniski. Pašai sev par pārsteigumu Hannu saprotu ļoti labi un ļoti drīz sadraudzējāmies. Milzīgs viņai paldies. Jo sākums bez viņas būtu ļoti grūts. Viņa uzņēmās šefību pār mani.  Sākumā viss, kas notiek apkārt šķiet savādāks kā Latvijā. Elementāras lietas šķiet pilnīgi svešas.

Cik daudz SLS palīdzēja, lai justos labi?

Es to nevaru pateikt, jo ļoti daudz ko nezinu. Šķiet, ka kāds labais gariņš par visu parūpējas. Viss kas līdz šim ir noticis – tikai labs. Es vienkārši varu pateikt, ka pašai  galva nesāp ne par ko- eju uz darbu un pēc darba nāku mājās. Jā, jārūpējas par to ko likt vēderā! Šis labais gariņš – SLS.

Kāda bija Jūsu pirmā darba diena Norvēģijā?

Darbs sākās 7.30 no rīta No mājas kājām 5-7 minūšu gājienā. Par darba apģērbu nav jāsatraucas. Katru dienu ņemu jaunu apģērbu, pēc maiņas to lieku netīrās veļas grozā. Atkrīt problēmas par veļas mazgāšanu.

Mana pirmā maiņa – esmu piekomandēta kā māceklis  citam kolēģim. Milzīgs viņam paldies par pacietību paskaidrot.  Jaunie kolēģi ir ļoti laipni, viss, ko jautāju tiek paskaidrots. Viņi ļoti novērtē un tas ļoti patīk , ka daudz jautāju. Ļoti augstu novērtē iniciatīvu. Man tas nav grūti, jo es gribu zināt visu, kas nepieciešams, lai savu darbu veiktu labi. Varu gan teikt, ka katru soli, ko veicu pirmajās dienas kontrolēja. Viņiem jābūt pārliecinātiem, ka tad, kad viena pati sākšu strādāt atbildīgās maiņas, visu sapratīšu un tikšu ar darbu galā. Atbildīgās maiņas, cik mums teica SLS apmācībās, sāksim strādāt kaut kad uz vasaras beigām, tāpēc biju pilnīgi atslābusi un bez stresa. Liels bija izbrīns, ka jau trešajā maiņā man iedeva atbildīgo maiņu, tas ir – pārējie kolēģi ir māsu palīgi. Tas lielā mērā bija atkarīgs no tā kā es saprotu valodu un kā komunicēju ar citiem kolēģiem. Nepietiek ar to, ka tu saproti, bet par atbildi pamāj ar galvu. Svarīgi ir iesaistīties dialogā, pamatot savu viedokli. Dalīties pieredzē. Šeit neviens nezin, ka es zinu, tāpēc man tas ir jāapstiprina. Pēc maiņas bija jāsniedz ziņojums nākošajai maiņai.

Vai ģimene atbalstīja lēmumu doties strādāt uz Norvēģiju?

Jā pilnībā.

Vai apmierina darba apstākļi Norvēģijā?

Jā.

Ar ko atšķiras darbs Norvēģijā no darba Latvijā?

Darba diena ilgst 7,5 stundas- dienas maiņa, vakara maiņa un 9,5 stundas gara nakts maiņa.

Pastāsti mums kāda ir darba ikdiena Norvēģijā?

Darbs sākas 7.30 no rīta. Līdz plkst 8.00 – nakts maiņas atskaite un darbu sadalīšana. Dienas maiņā mēs esam 7 cilvēki. It kā vienā ēkā, bet mēs esam sadalīti. 3 no mums strādā mājas aprūpē un 3-4 aprūpes namā – nodaļā.  Mans darbs pamatā ir mājas aprūpē. Mājas aprūpē mēs maiņas sākumā saņemam darbu sadalījumu, kas pie kura pacienta jādara, un cik ilgu laiku darbs aizņems. Darba pienākumi visdažādākie. Tie nav sarežģīti.  Kaut vai tikai vienkāršs apmeklējums.  Tas var būt arī izbraukums pie pacientiem uz mājām. Pacientiem ļoti patīk parunāties, bieži tie ir vientuļi. Es to uzskatu kā labu valodas treniņu. Apmeklējuma laikā jāizloba iespējamā informācija priekš ārsta, priekš citiem kolēģiem. Bieži pacients par kaut ko sūdzas, bet to iepin stāstā par bērniem un jaunības dienām. Tad gan liekas, ka ir Ķīnas ābece, jo ir grūti saprast vai tas ir tas par ko viņš sūdzas tagad vai stāsta par kaut ko vispār. Pusdienas pauzi ar kolēģiem ieturam visi kopā. Patiess prieks, kad tevi uzslavē un uzsaka ka valoda uzlabojas ar katru dienu. Lielākais kompliments, kad kāda paciente teica, ka dzirdot norvēģu balsi.

Kas visvairāk patīk Norvēģijā? Kultūra? Cilvēki?

Tā kā man ir tikai laba pieredze, tad varu teikt, ka man patīk viss. Es Norvēģijā dzīvoju laukos – mazā vietiņā, kur ir ap 1200 iedzīvotāju. Tāpat kā Latvijā šeit visi viens otru pazīst un sveicinās. Visi viens par otru zina visu. Pieļauju, ka arī par mani zina vairāk nekā es domāju. Man garšo šejienes ēdiens. Varbūt neesmu ēdusi tradicionālo norvēģu ēdienu, bet tas, ko varu nopirkt veikalā un tas ko varu pagatavot īpaši neatšķiras no ēdiena, ko esmu pieradusi ēst Latvijā. Man šeit ļoti garšo arī maize. Norvēģi to ēd ļoti daudz. Varbūt brīžiem pietrūkst gaļa kā Latvijā (tā šeit ir dārga)- kā man gribētos tādu īstu kotleti vai karbonādi. To noteikti ēdīšu Latvijā 🙂 Es ilgojos pēc labas kvalitatīvas kafijas – kā man tagad gribētos pasēdēt Dikļu pils terasē!

Kā pavadāt savu brīvo laiku Norvēģijā?

Tāpat kā vietējie iedzīvotāji brīvajā laikā kāpju kalnos. 3 stundas garš kalnā kāpiens, pēc tam gandarījums, ka esmu to varējusi izdarīt. Un tur augšā kalnos ganās aitas- ar zvaniem kaklā, tā kā Alpos – ko iepriekš biju redzējusi filmās. Varbūt, ka kalnu gaiss iedarbojas uzmundrinoši, bet pēc tāda pārgājiena īpaši piekususi nejūtos. Peldos fjordā. Hardanger fjorda mazākais – Granvin fjords man šķiet  milzīgs. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka tur, kur es peldos, fjorda dziļums esot 600m, bet 10km tālāk – 1200m. Šķiet aizraujoši, ka tepat ūdens ir līdz ceļiem, bet blakus jau dramatisks dziļums.

Ko Jūs rekomendētu citiem cilvēkiem apmeklēt vai redzēt Norvēģijā?

Noteikti  iebraukt iekšā iekšzemē kaut kur kādā mazākā vietiņā, ne tikai apmeklēt lielās pilsētas. Tas ir pilnīgi cits stāsts. Sajust īsto Norvēģijas garšu. Braucienu ar auto gar fjorda malu, kad paskatoties pa logu galva reibst no augstuma. Mainīties vietām ar citām mašīnām pa šaurajiem ceļiem fjorda kraujas malās.  Neskaitāmie tuneļi, braucienu cauri tiem noteikti vērts izbaudīt. Redzēt fjorda tirkizzilo ūdeni. Noteikti uzkāpt kalnā līdz sniegam, tāds ir arī mans mērķis – cerams, kamēr es sadūšošos, sniegs vēl nebūs nokusis. Ieraudzīt skaistos ūdenskritumus. To šeit ir ļoti daudz. Un noteikti paņemt līdzi fotoaparātu.

Vai uzturat kontaktus ar citiem kolēģiem no Latvijas, kas strādā citās pilsētās?

Jā. Mēs regulāri sazvanāmies. Sazināmies arī Skype. Dalāmies pieredzē. Diemžēl, gan paciemoties sanāk tikai retai no mums. Jo kā norvēģi saka- tepat blakus – tas nozīmē 100 un vairāk kilometrus tālu, un 2 un vairāk stundas ceļā.