fbpx

INGŪNA P. par darbu Norvēģijā

storyKas Jūs pamudināja domāt par darba iespējām ārzemēs?

Man patīk ceļot pa pasauli. Cilvēki ir interesanti, katram savas tradīcijas, paražas, ierastā vide. Tomēr vienmēr baidījos pat domāt par darbu ārzemēs savā profesijā. Biju interesējusies par darba iespējām Anglijā – sapratu, tas ir ļoti grūti pieejams mērķis, jo noteikumu ir pārāk daudz. Tomēr piedāvātās sadzīves iespējas Latvijā man atkal un atkal lika atgriezties pie šīs domas – darba meklēšanas iespējām ārzemēs.

Kā uzzinājāt par iespējām, ko piedāvā mūsu uzņēmums?

Par šo uzņēmumu es zinu jau sen. Daži mani kolēģi aizbraukuši uz Norvēģiju un sakārtojuši savu dzīvi. Es arī līdz ar viņiem visu laiku domāju, man arī tas jādara, tomēr “kamēr kurpe nespiež…”.  Vairāk es visu laiku domāju par darba iespējām Vācijā, jo valoda likās ne tik sveša un “kaut kur jau dzirdēta”. Tomēr es esmu cilvēks, kas tic visādām sakritībām un attiecībā uz Norvēģiju tās bija vairākas. Man divas reizes tika piedāvāts braukt uz Norvēģiju, tomēr domāju par Vāciju un tāpēc atteicu. Tad es savā iepriekšējā darba vietā pērkot kafiju kafijas automātā atlikumā saņēmu man līdz šim nezināmu monētu – uz tās bija uzrakstīts 1 krone un vidū caurums. Kolēģi teica ka tā esot Norvēģijas monēta. Tā man bija kā ceļanauda uz jaunu dzīvi.

Kādi bija galvenie jautājumi pirms pieņēmāt lēmumu doties strādāt uz Norvēģiju?

Galvenais jautājums bija – līguma ilgums. Par samaksu jau zināju – tā ir laba, tomēr baidīja tas, ka piemēram piecus gadus varbūt neredzēšu mājas. Man ir svarīgi ik pa laikam atgriezties Latvijā, parušināties pa dārziņu, paelpot Latvijas gaisu un parunāt savā valodā.  SLS piedāvāja fantastisku iespēju – mēnesi pastrādā un divas nedēļas mājās, un līgums saistīja tikai 2 gadus, pēc tam atkal vari izlemt turpināt šo darbu vai izvēlēties citu ceļu.

Vai SLS sniedza atbildes uz visiem šiem jautājumiem?

Jā. Es pat biju pieticīgāka savās cerībās. Kad saņēmu pirmo pilno algu: es saviem kolēģiem pēc mēneša teicu: “Vai nav fantastiska sajūta – tūlīt būs nākamā alga, bet iepriekšējā vēl nav beigusies!”

Kādiem posmiem bija jāiziet cauri pirms braukšanas strādāt uz  Norvēģiju?

Par cik nebiju pārliecināta par savu soli sākotnēji es sev teicu: “Pamēģini vispirms vienu soli, tad jau redzēs”. Kad aizgāju uz pirmo prezentāciju biju jau pārliecināta 75%, tomēr sev teicu – tagad pamēģini nākamo soli utt. Līdz līguma slēgšanai es to varēju. Atlase, mācības. Mācības bija galvenās, jo valodu jāapgūst ļoti īsā laikā, tādēļ jārada sev piemēroti apstākļi, kuros pats justos labi.

Kādi bija Jūsu pirmie soļi Norvēģijā?

Tie protams, bija visgrūtākie, tomēr ne jau tāpēc ka notiktu kaut kas slikts, bet tāpēc ka mainījās pilnīgi viss – mana sadzīves vide, darba vide, neziņa par nākotni. Tomēr arī šeit es ievēroju to pašu taktiku – nedomāt par to, kas teorētiski varētu būt, bet pieņemt jau reālu faktu un tad ar to strādāt.

Cik daudz SLS palīdzēja, lai Jūs justos labi?

Ļoti daudz, kaut gan es pieļauju, ka daudzi no maniem kolēģiem pat varbūt to līdz galam neapzinās. Tika nodrošināta dzīvesvieta, apmaksāts visi ar darbu saistītie braucieni. Mani darba kolēģi – asistenti no Filipīnām, kuri, uzzinot, ka mums nav nepieciešams pašiem meklēt dzīvokli un pašiem pirkt transporta biļetes, arī interesējās par darba iespējām šajā firmā. Šeit noteikti ir pretargumenti, tomēr varu teikt, ka ja nebūtu šīs starpniecības, vismaz es nebūtu saņēmusies mācīties jaunu valodu, cīnīties ar birokrātiju, nodrošināt sev sadzīvi Norvēģijā un vēl pie visa strādāt.

Pastāstiet par savu pirmo darba dienu Norvēģijā!

Mūsu pacients ir tāds, kas pats nespēj elpot, tādēļ  tikām iepazīstināti ar aparatūru, kas nepieciešama pacienta aprūpei. Nākamajā dienā bijām praksē lielā slimnīcā, skatījāmies, kā to dara norvēģu kolēģi.

Vai Jūsu ģimene atbalstīja lēmumu doties strādāt uz Norvēģiju?

Patiesībā viņi bija tie, kas teica, ka ir jābrauc. Tagad visiem ir labi, ne tikai naudas dēļ, bet arī rīkojot kādus pļāpāšanas vakarus visi interesējas, ko norvēģi dara tad un tad, kā tas un tas izskatās pie viņiem?

Cik bieži  braucat atpakaļ uz Latviju?

Pagaidām jau projekts jauns. Pirmo reizi biju Latvijā pēc 2 mēnešiem, tagad jau ir otra biļete pēc mēneša. Tā kā bija domāts, tā arī ir. SLS jau laicīgi brīdina, ja projekts būs garāks, un dod iespēju sagatavoties.

Vai apmierina darba apstākļi Norvēģijā?

Sākumā, kad uzsāku pirmo projektu, precīzi nezināju tā garumu, un tad, protams, bija problēmas visādiem sadzīviskiem apstākļiem. Tagad tās ir atrisinātas. Latvijā, atgriežoties no nakts maiņas, man nebija iespējas pasēdēt dārzā un iedzert rīta kafiju.

Ar ko atšķiras darbs Norvēģijā no darba Latvijā?

Pirmkārt jau ar darba grafiku. Šeit man jāstrādā 8 stundas nevis 24 stundas. Iespējams, ka Latvijā tika noslogots intensīvāk, tomēr 24 stundas to bija grūti izturēt. Tagad par 8 darba stundām dienā es saņemu cienīgu algu. Man ir sagadījies, ka ir iespēja iemācīties daudz ko jaunu arī Norvēģijā. Latvijā viss darba režīms tika balstīts uz fizisku cilvēka darbu, tādēļ daudziem maniem kolēģiem pēc vairāku gadu darba sāka sāpēt muguras, jo veicot darbu ātrumā (reanimācijā nav laika domāt) par ergonomikas pamatiem bieži tika aizmirsts. Šeit galvenais uzsvars tiek likts uz palīgaprīkojumu. Lai paceltu smagi slimu pacientu tiek izmantots lifts u.c. palīgierīces.

Pastāstiet, kāda ir darba ikdiena Norvēģijā?

Mans darbs ir saistīts ar smagu pacientu (ALS slimnieks), kurš nespēj ne pats kustēties ne elpot. Mana atbildība ir, lai viņš justos labi, lai tiktu nodrošinātas nepieciešamā medikamentu devas, strādātu aparatūra. Savas vēlmes viņš nodod ar datora starpniecību, rakstot uz speciāli pielāgota datora ar acīm. Fizioterapeitiskas procedūras palīdz nodrošināt asistenti no Filipīnām.

Kas visvairāk patīk Norvēģijā? Kultūra? Cilvēki?

Cilvēki Norvēģijā ir atsaucīgi. Mēs dzīvojam privātmāju rajonā un man ir iespēja redzēt kā dzīvo norvēģi. Man patīk viņu iekārtotā sadzīves vide. Katrā sētā ir kāds klints bluķis, kas atgādina par ledus laikmetu, tas apstādīts ar puķēm, sētā aug mellenes, sajūta kā apdzīvotā mežā. Mūsu dārzā dzīvo divas vāveres, kuras saņēmušas no mums vārdus, un milzīgi rododendri, kā ceriņu krūmi. Pat lielāki!

Kā pavadāt savu brīvo laiku Norvēģijā?

Man ir iespēja vienkārši atpūsties. Sēdēt dārzā un baudīt dabu, bet ik pa laikam cenšos apbraukt visas tuvākās vietas. Man plānos iepazīt visu Ōstlandi.

Ko Jūs rekomendētu citiem cilvēkiem apmeklēt vai redzēt Norvēģijā?

Ir interesanti norvēģus vērot viņu nacionālajos svētkos – visiem mugurā tautas tērpi. Viņi mīl svinēt svētkus!

Vai uzturat kontaktus ar citiem kolēģiem no Latvijas, kas strādā citās pilsētās?

Ne ar visiem, tomēr mēneša laikā vismaz kādu ziņu viens otram nosūtām. Ar tuvākiem kontakti ir biežāki.

P.S. Varbūt liekas, ka es pavisam rožaini skatos uz visu, tomēr esmu pārliecinājusies, ka dzīvē viss ir atkarīgs tikai no Tevis, ja gribēsi – katrā vietā redzēsi tikai negatīvo, ja gribēsi, katrā vietā atradīsi labo. Un no tā, ko tu redzēsi, tā arī jutīsies. Jo labāk zināsi valodu, jo brīvāk varēsi kontaktēties ar cilvēkiem, jo interesantāk viss rādīsies. Gluži kā saliktās kārtīs, viena krītoša kārts apgāž nākamo.