fbpx

Medmāsa Inga par valodas mācībām un darba uzsākšanu Norvēģijā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Es jau ilgāku laiku biju domājusi par pārcelšanos uz Norvēģiju, un, pabeigusi māsu studijas sazinājos ar uzņēmumu Scandinavian Language School, lai noskaidrotu savas darba iespējas. Es uzzināju, ka būtu labi, ja man būtu vismaz pusgada darba pieredze, tāpēc atradu darbu vienā no Klaipēdas slimnīcām. Lai arī man patika darbs un kolēģi, tomēr es joprojām vēlējos izmēģināt strādāt Norvēģijā. Es devos uz tikšanos ar SLS un nolēmu pieteikties valodas kursiem dienas grupā Klaipēdā.

Sākumā es mēģināju apvienot valodas mācības ar darbu. Mācības notika katru dienu no 9:00 – 14:00, tāpēc darba dēļ man nācās izlaist nodarbības, un pēc nakts maiņām man bija ļoti grūti koncentrēties mācībām klasē un mājupceļā. Es paņēmu atvaļinājumu un manās norvēģu valodas apgūšanas sekmēs uzreiz bija redzams progress. Tāpēc nolēmu darbā vairs neatgriezties. Kaut arī man bija dažāda veida pārdomas un šaubu brīži mācību mēnešu laikā, un pat zuda motivācija mācīties, tomēr es turpināju kursus, jo jau pirms mācību uzsākšanas biju apņēmusies tos pabeigt. Nokārtoju eksāmenus un pēc valodas mācību pabeigšanas varu teikt, ka kopumā kursi nebija grūti, un grūtākā bija pirmā nedēļa.

Pēc kursiem es sāku strādāt pansionātā Norvēģijas pilsētā Olesunnā. Kolēģe, kura mani apmācīja pirmajā dienā, man nešķita īpaši jauka, tāpēc es otrajā dienā pat negribēju iet uz darbu. Tomēr tagad, kad esmu šeit jau gandrīz divus mēnešus, man klājas diezgan labi. Man patiešām labi ”sakrīt” ar vairumu kolēģu, jo lielākā daļa no viņiem ir draudzīgi un laipni. Darbs ar pacientiem notiek citādi nekā Lietuvā, un dažas lietas es mācos no jauna, bet slimnīcas pieredze, ko ieguvu mājās, man ir ļoti palīdzējusi. Darba slodze šeit ir vieglāka, man ir mazāk pacientu, un darba stundas ir īsākas – ar darba grafiku esmu apmierināta.

Lielākais izaicinājums pēc ierašanās Norvēģijā man bija valoda, un tas, cik ātri norvēģi runā savā starpā. Kursos mēs mācījāmies izplatītāko pamatvalodu (būkmolu), bet tai pat laikā mēs arī zinājām, ka Norvēģijā ir ļoti daudz dialektu, un izruna un pat vārdi tajos var atšķirties no tā, ko mācījāmies klasē. Pirmajā dienā es biju nobijusies – daži vārdi priekš manis bija jauni. Sākumā es visu laiku klausījos, un pārjautāju, vai esmu sapratusi kolēģu teikto pareizi, bet pēc mēneša valoda jau iegājās un tagad viss ir daudz vieglāk. Vislabākā valodas prakse ir dzirdēt, runāt, atkārtot kolēģu teikto un komunicēt šajā valodā katru dienu.
Mana dzīvesvieta Norvēģijā ir ļoti laba, man ir sava istaba, kas nav jādala ne ar vienu citu, kas ir svarīgi, jo, kad esmu mājās, varu pilnvērtīgi atpūsties.

Kaut arī Norvēģijā strādāju tikai neilgu laiku, esmu jau pieradusi, un esmu ļoti priecīga, ka es nepadevos, bet turpināju mācīties un strādāt. Es vēlos iedrošināt visas medmāsas apsvērt šo iespēju iziet valodas kursus un izmēģināt savus spēkus Skandināvijā!

Tiekamies Norvēģijā!
Inga Tolčiute